Otrdien, 8.septembrī, Latgales Kultūrvēstures muzejā notika Vēstures mirkļu pietura, kas šoreiz bija veltīta uzņēmumam SIA “Ceļi un tilti” (sākotnēji 9. ceļu būves rajons “Rēzeknes 9. CBR”), kas šogad svin piecdesmit piecu gadu pastāvēšanas jubileju. Pasākumā bijušie “Ceļi un tilti” vadītāji un darbinieki tika aicināti dalīties atmiņās par to, kā tad bija pirms 20 un 30 gadiem, kā tika izdzīvots Atmodas laiks un kā uzņēmums darbojas šodien.

Šī gada sākumā muzejs saņēma vērtīgu uzņēmu­ma “Ceļi un tilti” dāvinājumu- gan fotogrāfijas, gan priekšmetus, kas atspoguļo uzņēmuma pastāvēšanas gados paveikto: asfaltbetona un grants segas ieklāšanas darbus, teritoriju labiekārtošanu, tiltu, kustības pārvadu un citu inženiertehnisko būvju būvniecību, kas šodien skatāms gandrīz vairs tikai daudzajās fotogrāfijās. It īpaši interesanti un nozīmīgi ir materiāli par cilvēkiem, kas to visu ir veikuši un, kuriem pateicoties, tas viss varēja notikt. Šos materiālus Vēstures mirkļu pieturas “Ceļojums pa ceļiem un tiltiem 55 gadu garumā” apmeklētāji redzēja gan foto prezentācijā, gan izstādē.

Pasākuma laikā savās atmiņās dalījās bijušie uzņēmuma vadītāji Kārlis Driķis un Kārlis Treijs. Tagadējais uz­ņēmuma valdes priekšsēdētājs Ēvalds Čodars stāstīja par šodienas uzņēmuma attīstību.

“Kolektīvs visos laikos bijis saliedēts, te strādāja un strādā īsti profesionāļi, un kā uzņēmuma labas reputācijas rādītājs bija mazā kadru mainība (2-3%) – vien cilvēkiem aizejot pensijā vai mūžībā” atmiņās dalījās Kārlis Treijs. “Uzņēmums apkalpoja Rēzeknes un Ludzas ra­jonu. Toreiz, padomju laikos, kad pastāvēja plānveida saimniekošana, jau gada sākumā bi­ja zināmi visi darba objekti (tagad konku­rences apstākļos ir savādāk)”. Tinot atmiņu kamolu, Kārlis Driķis pa­stāstīja, ka gadā tie bijuši apmēram 126 ob­jekti, pārsvarā ceļi, kas tika būvēti no jau­na (tagad galvenokārt tiek veikta to rekonstruēšana). Asfalta rūp­nīca kādu laiku bijusi Ančupānos, tad uz­celta Burzavā. Kārlis Driķis pastāstīja arī par nozī­mīgāko objektu- Rēzeknes lidlauka un Terehovas robežpunkta būvniecību. Arī piemi­nekļa “Vienoti Latvijai” teritorijas labiekārtošanas dar­bus SIA “Ceļi un tilti” ir paveikuši godam.

Kad nāca pārmaiņu laiks deviņdesmitajos gados, Ce­ļu būves rajoni pārstāja būt valsts uzņēmumi, tiem pa­šiem vajadzēja izlemt, ko un kā darīt. Rēzeknes 9. CBR uz īsu laiku pārtapa par nomas ceļu uzņēmumu “Vipinga”. Tad, pateicoties vadītāju uzņēmībai, tālredzībai un prasmei attīstīties- par SIA “Ceļi un tilti”.